sestdiena, 2007. gada 3. novembris

Zviļņu teorija!

Laiks nepielūdzami iet uz priekšu ik pa sekundei vien. Vienā mirklī dzīve var mainīties līdz nepazīšanai. Atsaucoties uz daudzu nīsto evolūcijas teoriju, man gribētos citēt šo frāzi Izdzīvos, kas pielāgosies! atkal un atkal. Ne jau tāpēc, ka vienā no daudzajiem smadzeņu centriem man kaut kas aizgājis īssavienojuma režīmā. Tā vienkārši ir skarbā realitāte un pasaules kārtība.
Tāpat kā Pavlova sunītis ātri saprata gaismiņas un ēdiena saistību, arī mēs pārāk ātri pierodam. Cilvēki ir sociālas būtnes, kas bieži vien cieš no pieraduma sindroma. Mums pārlieku patīk jau zināmais un izzinātais. Šis sajūtas līdzinās sēdēšanai mīkstā un jau iesildītā zvilnī. Tāpēc ir tik grūti saņemties un piecelties no tā, lai meklētu ko labāku pat tad, kad vecajam cīņu biedram jau atsperes duras dibenā. Mēs purpinam, bet tāpat neceļamies, lai dotos kā labāka meklējumos.
Taču stāsts jau nav par zvilni, bet par cilvēkiem, kuri nespēj pieņemt izmaiņas. Dzīve dažreiz ir tik ciniska maita, ka nostāda mūs, mazos nabadziņus, neciešamā situācijā. Uz spēlēs ir likti savi un apkārējo nervi. Man žēl, ka mēs nemīlam sevi pat tiktāl, lai saudzētu tieši tās šūnu grupas, kas ir visjūtīgākās, respektīvi neironus.
Ir tik ērti pieķerties vienam cilvēkam, uzlikt tumšas saulesbrilles un ieciklēties uz vienu konkretu attiecību definīciju, ignorējot izmaiņas. It kā liekas, nu kādas problēmas, dzīvo kā Miera un pieticības zemē. Atrodi pāris cilvēkus un ieciklējies uz mūsu labajām attiecībām un dzīvo zaļi. Lai būtu interesantāk, tā tās lietiņas nenotiek. Cilvēki mainās, līdz ar to arī prioritātes un dzīves mērķi utt. !
Pienāk brīdis, kad atsperes dibenu sāk durstīt neciešami, tāpēc sliešanās augšā ir tikai izdzīvošanas jautājums.
Attiecinot to uz cilvēkiem: ir tikai divi kategoriski risinājumi. a) pielāgojies un transformējot attiecības. (pēc liktenīgiem pavērsieniem nevajag censties mākslīgi atgūt attiecību iepriekšējo kvalitāti. tā vietā veidot jaunu). B) pagriezt muguru! Pasaulē ir aptuveni 6 miljardi mūsu( tiesa gan ķīniešu, indiešu un citu šāda paveida cilvēku ir vairāk)
Seši ar deviņām nullēm, manuprāt, ir pietiekami iespaidīgs skaitlis, lai dotos kā labāka meklējumos.
Visticmāk jaunais zvilnis spēs aizvietot iepriešējo .Iespējams būs pat labāks:) visticamāk, jo no kļūdām mācās.
Un vispār - ja kādam radājs jautājumi, kapēc zvilnis - tāpēc, ka pozitīvas attiecības ir ērtas un izdevīgas, lai kā mums nepatiktu to atzīt. Ja tie būtu mani aklie pieņēmumi, mēs visi kultos pa dzīvi kā vēzīši vientuļnieki pa bentosu un būtu anormāli apmierināti ar savu un tikai savu sabiedrību;)

Nav komentāru: