Šķībzobainās britu grupas Darkness dziesmā jau sīki un smalki tiek iztirzāta mīlestības kā sajūtas tematika. Nē,tā nav gaudulīga balāde iz sērijas" tu mani pameti, mirstu nost!" bet par mīlestību kā sajūtu, kuru var kontrolēt un interpetēt!
Un taisnība jau vien ir tajā štellē!Man liekas arvien mazāk cilvēku pakļaujas aklai sajūtai un jūtu ķīmijai... lielākā daļa smalki izfunktierē. Es nedomāju aprēķinu, kas man no tā atleks un vai man būs izdevīgi... bet... vai mēs saderam intelektuāli, fiziski un tā pa sīkumam tiek likta iespējamā attiecību mozaīka, aizmirstot ka tā ir tikai iespējamā vērsija un aiz matiem pievilkta interpetācija.
Tas līdzinās sagrieztas bildes likšanai kopā, taču mūsidenu modernismā pastāv simtiem interpetāciju, tāpēc galvai blakus var būt kājas Pikaso manierē!
Bet kur izpaužas suģestija? Elementāri - funktierēšanas procesā - tātad visu laiku. Mēs paši kļūstam par sevis apvārdotājiem un ja tas ir izdevies, galu galā sākam ticēt tam, uztverot to kā īstenību, nevis mākslīgi sakonstruētu realitāti! Protams, mums vēl ir draugi, radi un kaimiņi, kas nodarbojas tieši ar to pašu. Tāpat kā profesionāli s.a. speciālisti vai reklāmas triku meitstari, viņi mums iesmērē ideju..."mans liekas viņš/viņa tev ir piemērots/a, jums kopā būs labi...utt."
ja šie vārdi izskan jau tā šaubu periodā, notikumu attīstība kļūst sasodīti paredzama...
paradoksālākais ir tas, ka mēs sakonstruējam realitāti, kurā citam ir jādzīvo. it kā labu gribēdami nodaram īstāko kaitniecību!
pirmdiena, 2008. gada 21. janvāris
Pseido suicīda aisbergs!
Šodien tika pielikts lielais punkts manai pseido suicīda(latviski - pašievainošanās) epopejai, kas izpaudās kā radošais kursa darbs univeristatē!Domājot par pašievainošanās veidiem nonācu pie pavisam ērmota secinājuma - emocionālās sāpēs var transformēt ne tikai fiziskajās, bet cita veida emocionālajās, kas izpaužas kā pašterors. Šī procesa ilustrēšanai man uzreiz nāk prātā mans mājas virtuves kombainis ar trīšžuburaino angļu vadu. Lai iespraustu mūsu necilajos divžuburu kontaktos, nepieviešams kontakta pārveidotājs - uzparikte, kas savieno divas līdz tam nesavienojamas lietas. Enerģija, jauda utt. no tā nemainās.
Salīdzinājums gaužām triviāls un vienkāršs, taču tikpat labi iederas arī pašterora skaidrojumā. Tāpat kā virtuves uzparikte darbojas ar tikpat lielu jaudu pateicoties modīgajam kontaktu pārveidotājam, tāpat arī pašmocīšanas process atbilst visiem standartiem, ja fizisko sāpju vietā tiek radītas citas sugas emocionālās sāpes. Ciniski izsakoties - lai viss notiktu pēc pilnas programmas, nav nepieciešams graizīt rokas!
Un nu pie procesa! Kā tas notiek? Pavisam vienkārši! Psiholoģiskās ciešanas, neveiksmes attiecībās ar citiem cilvēkiem tāpat agresijas veidā tiek vērstas pret sevi, taču šoreiz nevis ar šķēru palīdzību, bet pašsteroru, kas izpaužas kā sevis noniecināšana, nemitīga kritizēšana un zināma tīksmināšanās par to. Ieskaidrošanai, ka esi neveiksminieks un vispār pēdējā niecība ir tikpat postošas sekas kā fiziskai sevis ievainošanai. Iespējams, atklāju vēlreiz divriteni.. bet arī tā gadās, jo nav nekā jauna šajā pasaulē. Visu saista neredzamas saites, shēmas un analoģijas.
Visām lietām vajag nobeigumu, ieteikumus un ieteikumus kā to novērst! Šoreiz tā nebūs, jo man nav ne jausmas un uz omīšu brīnumzālīlīšu iedarbību ar nav ko cerēt! Un kamēr brīnumliedzeklis nav atrasts, es un vēl daudzi citi cilvēki turpināsim šo pseido suicīda spēlīti aizberga apakšalā. Kāpēc tieši apakšgalā? Jo sagraizītās rokas tāpat kā aisberga virsledus daļu var pamanīt jau iztālēm un aši knaši izdomāt rīcības plānu. Zemledus daļu ir samanīt daudz grūtāk, nereti par neiespējami, tāpēc arī ašais knašais rīcības plāns...........................
Ak!
Salīdzinājums gaužām triviāls un vienkāršs, taču tikpat labi iederas arī pašterora skaidrojumā. Tāpat kā virtuves uzparikte darbojas ar tikpat lielu jaudu pateicoties modīgajam kontaktu pārveidotājam, tāpat arī pašmocīšanas process atbilst visiem standartiem, ja fizisko sāpju vietā tiek radītas citas sugas emocionālās sāpes. Ciniski izsakoties - lai viss notiktu pēc pilnas programmas, nav nepieciešams graizīt rokas!
Un nu pie procesa! Kā tas notiek? Pavisam vienkārši! Psiholoģiskās ciešanas, neveiksmes attiecībās ar citiem cilvēkiem tāpat agresijas veidā tiek vērstas pret sevi, taču šoreiz nevis ar šķēru palīdzību, bet pašsteroru, kas izpaužas kā sevis noniecināšana, nemitīga kritizēšana un zināma tīksmināšanās par to. Ieskaidrošanai, ka esi neveiksminieks un vispār pēdējā niecība ir tikpat postošas sekas kā fiziskai sevis ievainošanai. Iespējams, atklāju vēlreiz divriteni.. bet arī tā gadās, jo nav nekā jauna šajā pasaulē. Visu saista neredzamas saites, shēmas un analoģijas.
Visām lietām vajag nobeigumu, ieteikumus un ieteikumus kā to novērst! Šoreiz tā nebūs, jo man nav ne jausmas un uz omīšu brīnumzālīlīšu iedarbību ar nav ko cerēt! Un kamēr brīnumliedzeklis nav atrasts, es un vēl daudzi citi cilvēki turpināsim šo pseido suicīda spēlīti aizberga apakšalā. Kāpēc tieši apakšgalā? Jo sagraizītās rokas tāpat kā aisberga virsledus daļu var pamanīt jau iztālēm un aši knaši izdomāt rīcības plānu. Zemledus daļu ir samanīt daudz grūtāk, nereti par neiespējami, tāpēc arī ašais knašais rīcības plāns...........................
Ak!
piektdiena, 2008. gada 18. janvāris
Trioleta sinapses
Triolets!
Man ļoti patīk šis vārds, kā tas skan.
Atzīšos, ka tā nozīmi pat īsti neatceros, jo literatūras stundās vairāk ģenerēju savas idejas nekā sekoju līdzi notiekošajam. Labi, nav jau centralizētais eksāmens... tāpēc varu vien piedāvāt savu versiju par tēmu.
Trio - tātad trīs cilvēki. Otro salikteņa daļu varētu interpretēt kā visu iesaistīto savsatrpējās attiecības, kuras ir trioleta nervu sistēma. Taču jautājums nav par struktūru, bet savienojuma vietām(sinapsēm). No to stipruma atkarīgs tas, cik ilgi triolets varēs pastāvēt kā viens veselums. Ja nespēs, vājākais posms sairs un no trioleta pari vien paliks gara desa:) Šajā gadījumā viss būs atkarīgs no vidusposma - cik prasmīgi viņš spēs saturēt desas struktūru kopā. Tā ir atbildība! Nopietna atbildība!
Man ļoti patīk šis vārds, kā tas skan.
Atzīšos, ka tā nozīmi pat īsti neatceros, jo literatūras stundās vairāk ģenerēju savas idejas nekā sekoju līdzi notiekošajam. Labi, nav jau centralizētais eksāmens... tāpēc varu vien piedāvāt savu versiju par tēmu.
Trio - tātad trīs cilvēki. Otro salikteņa daļu varētu interpretēt kā visu iesaistīto savsatrpējās attiecības, kuras ir trioleta nervu sistēma. Taču jautājums nav par struktūru, bet savienojuma vietām(sinapsēm). No to stipruma atkarīgs tas, cik ilgi triolets varēs pastāvēt kā viens veselums. Ja nespēs, vājākais posms sairs un no trioleta pari vien paliks gara desa:) Šajā gadījumā viss būs atkarīgs no vidusposma - cik prasmīgi viņš spēs saturēt desas struktūru kopā. Tā ir atbildība! Nopietna atbildība!
Abonēt:
Ziņas (Atom)
