svētdiena, 2008. gada 23. marts

Morālā aizsargsistēma

Mūsu organisms ir tik pilnīga sistēma, ka tā funkcionēšanas pamatprincipus kā analoģijas var izmantot gandrīz ikvienā situācijā. Domājot, par to, kas tad nosaka mūsu morālo pozīciju, nonācu pie dīvaina salīdzinājuma par grādīgo dzērienu, gremošanas sistēmas un cilvēka morālās pozīcijas kopsakarībām.
Pirmo reizi tā pa krietno piedzeroties, deviņiem no desmit ir pamatīgākā vemšana vai citādas ne visai patīkamas sajūtas. Organisms brīdina smadzenes, ka ir saindējies un kaut kas jādara lietas labā! Šāda aizsargreakcija ir tikai normāla, tāpat kā kauns, ja esi rīkojies nepareizi, neētiski utt. Lai cik dīvaini arī neliktos, šīs sajūtas nav nekas slikts, jo parāda, ka cilvēkam ir kaut kādi principi, izpratne par vērtībām un pareizas un nepareizas rīcības attiecībām. Sliktāk ir tad, ja nav ne mazāko pašpārmetumu, kauna vai sirdsapziņas mokas. Tas ir tāpat kā mazāko paģiru neesamība pēc kārtīga kodiena, kas liecina, ka organisms ir pieradis pie indēšanas un vairāk nesignalizē, ka ir slikti!
Neviens nav perfekts, un kāja uz nedarbiem paslīd katram. Citam biežāk, citam retāk. Tas ir tikai normāli un piedodami, ja pēc šādiem pasākumiem nosacīti vainīgajam tomēr ir morālā vemšana kauna vai citu sajūtu formā. Tādos brīžos ir svarīgi, lai blakus ir kāds, kas palīdz nostāties uz ceļa un turpināt doties pareizajā virzienā. Bet, ja kauna sajūta ir izzudusi, tas vien liecina, ka indivīda morālās sistēmas aizsardzība ir iznīcināta un mirusi.

Šādās situācijās nav vērts tērēt laiku cenšoties to reanimēt, atliek vien pierakstīt nāves iestāšanās laiku. Ciniski, bet nav vērts tērēt laiku un nervus cenšoties atdzīvināt mirušo, ja pat ārsti kādā brīdī atslēdz aparātus un elektrošoka aparātu vairāk neuzlādē. Lai cik tas smagi arī nebūtu, ir jāsaprot, ka tur vairs nekas nav līdzams un ir jādodas tālāk, jo ,iespējams, tieši tajā brīdi palīdzība būs nepieciešama kādam citam.

Morāle: Nav vērts tērēt laiku ar morāli mirušu cilvēku, ja reanimēšanas iespējas ir izsmeltas!

Ir muļķīgi cerēt, ka cilvēks kādreiz labosies un kļūs savādāks! Protams, ikviens ir pelnījis otru un pat trešo iespēju, taču ir jāsaprot, kuram to dod un kuram pagriezt muguru un doties tālāk!