Lietas un lietotāja savstarpējās attiecības

Ieejot veikalā, lielākā daļa nolūko lietu un tad izdomā, vai var to atļauties. Svarīgs aspekts ir nepieciešamas un praktiskā pielietojuma koeficents.
Tās regulāra izmantošana attiecīgajās situācijās liekas tik normāla un ikdienišķa darbība.
Iespējams, ka tehnoloģisko inovāciju un citu brīnumu iespaidoti cilvēki viens otru sāk uzskatīt par lietām, kuras visbiežāk var ieslēgt ar zaļo, bet izslēgt ar sarkano podziņu, dibinot vienvirziena komunikāciju, kas balstīta uz dažādiem "ērtības" apsvērumiem.Protams, ir jau labi, ka blakus ir runājoša mašīna, pret kuru var apieties kā pagadās. Šeit gan der iestarpināt atziņu par mainības principu. To varētu definēt kā varbūtības teorijas un bumeranga efekta hibrīdu jeb krustojuma rezultātu. Citiem vārdiem sakot, neilgā laika sprīdī lieta var kļūt par lietotāju un otrādāk. Lai cik tas arī skarbi neizklausītos, bet šī lomu maiņa ir pat veselīga, jo kā jau cilvēki bieži uzsver" katrs jau mācās no savām kļūdām un pieredzes"
Otra cilvēka uzskatīšana par lietu un noderīgu priekšmetu ir augstākā egoisma izpausme.