piektdiena, 2007. gada 28. decembris

Dievs kā prece!

Domājot par svītru kodiem uz precēm un uzbāzīgajām reklāmām, saistībā ar Latvijas politikā notiekošo, man rodas tikai viens secinājums. Šajā pasaulē viss ir pērkams un pārdodams. Agrāk man likās, ka tikai gandrīz. Nu es tā vairs nedomāju, jo vārds " gandrīz" izjauc esošās situācijas atspoguļojumu.
Ir pretīgi apzināties, ka pat tādas svētas vērtības kā Dievs un Bībeles saturs ir iekļuvuši lielajos komercijas džungļos.
Protams, "lieliskā" katoļu baznīca un vēlāk arī cita veida un nosaukumu institūcijas pieprakstizējās veikli iejaukties laicīgajā varā, lai nokostu kārtīgu kumosu. Un tajā brīdi visiem svētuļiem ir iestājusies " īslaicīgā amnēzija" un kristietības propogandētās vērtības un Bībeles norādījumi "netiekties pēc laicīgās varas un mantas" tā arī paliek kā mazi, melni burtiņi Lielajā grāmatā.
Bet ko tur par pagātni, jo viss plūst un mainās. Tāpēc arī reliģija pielāgojas. Par " Jauno Paaudzi" vispār klusēšu...bet tas, ka Dievs tiek izmantots kā pērkama vērtība man, pat kā nekristietei derdzas.
Tātad, kur šī komercija parādās? ļoti vienkārši - saukļos "Mācītāju partija", kas aizstāvēs kristīgās vērtības. Skaisti jau ir redzēt tik ierastās politiskās figūras pirmsvēlēšanu laikā ar kucēna acīm šiverējoties pa baznīcu. Vēlēšanas pagāja,sievas pie silikona krūtīm tika un kādi vairs tur mācītāji! Nu lieliskajai mācītāju partijai( Kurš gan tajā partijā ir mācītājs???) ir lielais pofig uz sabiedrības vēlmēm. kaut gan, tā jau ir mazākā bēda( šajā stāstā, nevis kopumā) viņi savā priekšvēlēšanu kampaņā izmantoja Dievu, Bībeli un visas kristietības vērtības, tātad komercializēja tās. Ja viņi pēc šiem principiem nestrādā, tātad tas bija tikai reklāmas triks. Tātad, Dievs ir bijis reklāmas triks! Vai nav absurdi?
Man vienkārši metas nelabi no domas, ka vēl kādu laiku būs jāskatās uz tā saucamā mācītāja Baštika liekulīgo seju. Ak, kā gribētos pajautāt, kur tad izčabēja pirmsvēlēšanu laikā dotie solījumi, Dievs un kristietības vērtību propoganda kā arī solījumi veidot godīgu politiku tāpat izčabēja?
Tas nav ciniski, bet man patiesi ir žēl Dieva, jo viņš ir kļuvis par komerciālu preci...
vai tas nav par daudz?

sestdiena, 2007. gada 1. decembris

Nekrofīlija mūsdienu cilvēka gaumē!

Vārds nekrofīlija lielākajai daļai cilvēku neprasīs paskaidrojumus un izkaidrojumus.
Šis mīlestības veids tiek definēts kā patoloģija un psihiska novirze. Tad jau arī pārmērīgā vēlme un pārmērīgā mīlestība pret lietām ir nekas cits kā nekrofīlijas izpausme.
Kā nekā ir kāda daļa cilvēku( visbiežāk gan tās ir sievietes nevis vīrieši), kas neveido attiecības ar otru cilvēku, bet viņa bankas kontu, mašīnu un stilīgo dzīvokli. Lietu īpašnieks ir tikai vidutājs starp lietām un civēku. Tiesa gan šādus cilvēkus mēs saucam par veiksminiekiem un aprēķinātājiem. Taisnība jau vien ir, taču aprēķina pamatā ir slimīgā tieksme pēc lietām.