Mediju elkdievība

Mani pēdējā laikā nomāc daudz un dažādi filozofiska rakstura jautājumi. Viens no tiem ir manis pašas formulētais jēdziens un tajā ietvertā darbība, kuru definēju kā mediju elkdievību. Tieši mēs, žurnālisti, redaktori un citi ar informācijas apstrādi saistītie cilvēki paceļam dažus cilvēkus "augstāk par sevi", savu klausītāju, lasītāju un skatītāju.
Pavērojot ziņas, nav jābūt īpaši apdāvinātam matemātriķim, lai aprēķinātu zināmo cilvēku dominanci žurnalistikas produktos . Žurnālisti atspērušies citē politiķu(viņu PR cilvēku izdomātos tekstus) pat ja tie ir bezsaturīgi, jo galvenais taču ir atsaukšanās uz autoritāti. Kalvītis var tikai pašķobīties un žurnālisti to izmantos. Kaut gan kāds zemāka ranga cilvēks paudīs kaut ko patiesi sakarīgu. Viņam tikt mēdiju dienaskārtībā ir ļoti grūti, jo viņu taču var nezināt.Īsāk sakot, galvenais, lai esi slavens, zināšanas konkrētajā jomā nav nepieciešamas.
Tad atliek tikai viens jautājums, kas ir svarīgāks - saturs vai cilvēks?
Ja politiķu, tiesnešu un ierēdņu gozēšanās medijos ir vēl attaisnojama ar to, ka viņi ietekmē sabiedrības dienaskrātību, bet ko manā, kā parasta ierindas cilvēka, dzīvē maina fakts, ka kāda tā saucamā slavenība skolā špikoja tā vai savādāk?
Šis viennozīmīgi ir akmens žurnālu dārziņā, jo tieši šie mediji visvairāk tiražē atšķirību" mēs - viņi!" Jauniešu žurnālos atsaukšanās uz tā saucamājām Latvijas slavenībām ir obligāta. Bet nafig? Lai neattīstītā personība censtos līdzināties "slavenajiem un populārajiem". bet kas ir viņi un kas mēs - parastie ierindas pilsoņi un neplisoņi? Nevienu gan uzšķērdusi neesmu, taču esmu pārliecināta, ka viņiem tāpat kā mums asinis ir sarkanas, ir aknas un nieres un citi orgāni. tad kādēļ mediji viņus paaugstina kā tādus pārcilvēkus un etalonus?
Cilvēkam, manuprāt, ir jāattīsta sava personība, nevis jācenšas klonēt Parisa vai Britnija. Tādēļ mūsu(žurnālistu)uzdevums ir veicināt katra cilvēka individualitātes attīstīšanu, savu stiprāko pušu un talantu apzināšana, nevs nonstopā jāreklāmē dziedātāji, mūziķi un tie, kas vienkārši jūtas anormāli slaveni, jo plātījuši muti virs fonogrammas šovā " Divas zvaigznes" vai šķībo dziedāšanu nomākuši ar plikumiem šovā " Dziedi ar zvaigzni"
Vai šis dalījums slavenie un parastie nav elkdievības izlausmes forma,kurā masu mediji ir tikuši pie uzkatu tiražētāju un izplātītāju lomas?