tag:blogger.com,1999:blog-82835478721849180352023-07-17T21:57:40.848-07:00jaunatklājumsLiga_Ghttp://www.blogger.com/profile/11250549617438579175noreply@blogger.comBlogger16125tag:blogger.com,1999:blog-8283547872184918035.post-2723198204122276192011-02-28T06:26:00.000-08:002011-02-28T06:27:40.418-08:00Pašreizējā Latvijas situācijas diagnoze. Praktiskais Kants. Verdziskā apziņa.Nē, es neesmu no tiem, kuri ar vienkāršiem vārdiem spēj paskaidrot sarežģītās Imanuela Kanta filozofiskās idejas, transcendences un visu pārējo pavisam vienkārši, nu tā, lai visi saprot. <br />Atzīšos godīgi, nekad neesmu arī to mēģinājusi. No Imanuela Kanta intelektuālā mantojuma pīrāga es esmu nokodusi tikai tik daudz, cik man vajag un cik spēju sagremot. Mans kumoss ir viņa ne tik kantiskais raksts „Kas ir apgaismība”. Ģeniāli vienkāršs un praktiski trāpīgs ir šis filozofiskās domas milža mazais sacerējums. <br />Mana mīļākā vieta tajā ir pirmā rindkopa: „Apgaismība ir iziešana no nepilngadības, kurā cilvēks atrodas savas vainas dēļ. Nepilngadība ir nespēja lietot savu sapratni bez cita vadības.” It kā vienkārši vārdi, taču tajā pašā laikā tik uzrunājoši. Kants kā tāds prāta ķirurgs, pēc tā rūpīgas izpreparēšanas, dod diagnozi- a) mums visiem ir sapratne, bet ne visi to lieto; b) ja tu nelietosi savu prāti pats, to vadīs kāds cits. <br />Kāpēc es to rakstu? Jo man liekas, ka Latvijas cilvēku lielākā problēma, vismaz daļas, ir tieši nespēja kvalitatīvi lietot savu sapratni, ieslēgt kritiskās domāšanas sarkano pogu un rūpīgi vētīt, visu, kas notiek apkārt. Liela daļa dzīvo nepilngadības tumsā. No vienas puses tajā it kā ne visai labi jūtas, bet tajā pašā laikā, neko nav gatavi darīt, lai situāciju mainītu. <br />Jā, mums patīk kurnēt, ka atkal tiek celti elektrības tarifi, kāda institūcija izšķērdē naudu bezjēgā un cik slikti mēs dzīvojam, it īpaši pensionāri. Bet tajā pašā laikā, neviens nav gatavs ko mainīt, pat ne tādā līmenī, lai „patītu atpakaļ filmu”, ejot pie vēlēšanu urnām. Vēl kā tagad atceros atbildes, ko cilvēki man sniedza, kad lūdzu komentēt savu izvēli 10.Saeimas vēlēšanās. Kāds vēlēja par Valdi Dombrovski, jo redzējis viņu televizorā, bet pārējos deputātus un partiju sarakstus redzēja pirmo reizi, cits nobalsoja tāpat kā kaimiņš, bet vēl kāds noticēja populismam, ka līdz ar „Saskaņas centra” nākšanu pie varas mūs atdos Krievijai, un to pieļaut nedrīkstot. Tik nereālas, man pat gribētos teikt, sirreālas, atbildes sniedza cilvēki, kuri šajā zemē pabijuši vairākus desmitus gadu. Nekā citādāk, kā sava saprāta nelietošanu „saimniecībā” to nosaukt nevar. Ja mēs gribam, lai ievēlētie deputāti un viņu ieceltie ministri strādā atbildīgi, tādiem savā izvēlē jākļūst arī mums pašiem, jo pretējā gadījumā nekas mainīsies. Tikai tad, kad politiķi sapratīs, ka vēlētāji visam seko līdzi, atceras un „tur roku uz pulsa”, iespējams, būs spiesti rīkoties atbildīgāk, ja gribēs Jēkaba ielas 11 nama krēslus deldēt vēl vienu četrgadi. <br />Pirms nedēļas biju „Vienotības” pasākumā, kurā tās līderi jau runāja par gatavošanos pašvaldību vēlēšanām 2013. gadā. Tikpat laicīgiem vajadzētu būt arī vēlētājiem, atceroties ne tikai smaidīgo politiķi uz priekšvēlēšanu plakāta, bet paturēt prātā arī nedarbus, muldēšanas, solījumu nepildīšanas un savtīgu interešu realizēšanu uzreiz pēc nokļūšanas „pie siles”. Priekšvēlēšanu kampaņas es aicinu uztvert kā pariju centienus un labās gribas žestu bezdarba samazināšanas virzienā, jo šajā laikā pie darbiem vai vismaz papildus šeptētm tiek saujiņa cilvēku, nopelnot pāris latus kaut vai dalot bukletus. <br />Taču nekādā gadījumā to nedrīkst uztvert nekritiski un balsot par smukākajiem, vairāksolītājiem un murkšķētājiem, kuri dievojās, ka nodokļus necels un pensijas nesamazinās. Bet līdz ko Saeimā iekšā, tā aste gaisā un „čau!”, kādas vairs tur vēlētāju intereses, pensijas un nodokļu necelšana. Vēl 27.februāra „Nekā personīga” Valdis Dombrovkis kaut kā pilnīgi sviestaini centās izlocīties, atbildot uz jautājumiem par solījumiem necelt nodokļus. Izrādās, ka tos, kurus solījuši necelt, pagaidām necelšot, bet tos citus gan. Ka tik pēc mēneša šie nodokļi atkal nekļūst par tiem nodokļiem. <br />Interesanti zināt, ko valdošā kliķe teiks mazinot pensijas- mēs nesolījām pensijas nesamazināt šādi, bet, ka to darīsim citādāk, nu gan neko neteicām. Īsāk sakot, mūs gaida kārtējā vāvuļošana. Un cienījamie vēlētāji, lūdzu, negāniet valdību un Saeimu, kad tā atkal ķersies pie pensiju mazināšanas, jo jūs, jā tieši jūs, nevis Motopeles no Marsa, šīs personālijas tur salikāt. Ikvienam, kurš balsoja par pašlaik pie varas grožiem esošajiem spēkiem, ir jāņem vērā, ka jūs akceptējāt šo virzības kursu un rīcību pensiju mazināšanā, un devāt zaļo gaismu to darīt vēlreiz. Tamdēļ čīkstēšana, ka „šitie nelieši atkal grasās mazināt pensijas” ir nevietā, ja reiz paši iedevāt viņiem šīs tiesības. Politiķi jau sen ir sapratuši, ka vēlētājs ir žēlsirdīgs (lietoju šo vārdu, lai neteiktu skarbāk) un līdz nākamajām vēlēšanām būs atkal visu aizmirsis. Un kamēr mēs aizmirsīsim, tikmēr dzīvosim nepilngadības tumsā vēl ilgi ņaudot kā melni kaķi tumšā naktī. Varam bļaut, cik gribam, bet tāpat mūs neviens neredz. <br />Savukārt manis pieteiktā verdziskā apziņa ir kā katalizators jeb šajā gadījumā nepilngadības efekta pastiprinātājs, važas, no kurām atsvabināties ir grūti. Latvieši tik ilgi ir bijuši zem „jūga”, ka, nonākot brīvībā, mēs vairs nespējam dzīvot normāli. Šeit nāk prātā Platona „Valstī” piedāvātā analoģija ar alu. Cilvēki, kuri visu mūžu pavadījuši tumšā alā un redzējuši tikai ēnas uz sienām, to sāk uztvert kā realitāti, un izkļūstot no alas, tie grib atpakaļ tajā. Īsāk sakot, viņiem nevajadzētu mākoņus, puķes, zāli un pat ne mobilos telefonus. Viņu īstā pasaule ir tur- tumšajā alā. Tāpat arī mums. Gribas stingro roku, kas skalda un valda pār mums, neliek pašiem domāt un piepūlēties, dzīvojot „Miera un pieticības zemē”.<br /> Ak, jel, aizmirstiet! Tā ir utopija! Fridrihs Nīče ir pārrēķinājies, norādot, ka kristietība ir iznīcinājusi cilvēka dabisko egoismu. Tas nekur nav pazudis, vienkārši, tāpat kā ļoti daudzas lietas kristīgajā kultūrā, arī egoisms ir ieņēmis jaunus, divkosīgus apveidus.Liga_Ghttp://www.blogger.com/profile/11250549617438579175noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8283547872184918035.post-22988767160837239852009-10-21T12:30:00.001-07:002009-10-21T12:30:49.099-07:00Par attiecībām un zābakiemPirms nedēļas no kurpnieka atnesu divus zābakus – praktiskus un vienkāršus ādas un «glamūrīgus» un nepraktiskus ne- ādas zābakus, kurus kārtējo reizi steigā biju nopirkusi par pēdējā pāra cenām. Atstāju zābakus koridorā, apsēdos uz gultas malas un sāku domāt gan par attiecībām ar cilvēkiem, gan zābakiem – kurus vilkt labāk. Bet daudz sarežģītāks jautājums ir par attiecībām jeb kā izdarīt pareizo izvēli starp tukšu «glamūru» un pelēcīgu praktiskumu?<br />Lai cik tas dīvaini nebūtu, bet tieši mani zābaki man netiešā veidā deva atbildi uz to, jo nākamajā rītā lija lietus un es nedomājot uzvilku melnos ādas zābakus, atļaujot sudrabkrāsas spicpurņiem vēl kādu laiku koridora kaktā sabūt. Vai kājas būs siltumā un nepaliks mitras, tas bija galvenais jautājums, un tieši tajā mirklī par eksterjeru tik daudz nemaz ar nedomāju. Līdzīgi taču ir ar cilvēkiem. Ja gribam draugus, paziņas vai mīļoto cilvēku kā līdzekli, tad arī nākas samierināties, ka lietū kājas samirks jeb attiecību terminoloģijā runājot, brīdī, kad cilvēks būs visvairāk nepieciešams, viņš pazudīs. Īsāk sakot, nekādu pleciņu uz kura paraudāt nebūs. Ja cilvēkam morāle un sirdsapziņa tomēr nav tie vārdi, ko jāmeklē svešvārdu, terminu vai rudimentu vārdnīcā, tad arī formālu iemeslu visticamāk varēs sagaidīt, proti – esmu aizņemts, man nav laika utt. Taču izvēloties šo personu par draugu vai mīļoto cilvēku, ir jārēķinās, ka attiecības būs virspusējas un uz simbiozi labākajā, bet parazītismu sliktākajā gadījumā balstītas. Īsāk sakot, vilšanās ir neizbēgama. Protams, pastāv arī izņēmuma gadījumi, jo ir cilvēki, kas lētos dermatīna zābakus valkā ilgi. Taču tie nekad nesniegs tādu stabilitāti kā ādas zābaki, neatkarīgi no tā, vai skaisti un ar puķēm, vai pavisam vienkārši. Taču pēc šķiršanās no desmit latiem – par katru no zābakiem pa pieciem latiem, es sapratu, ka nepraktiskos zābakus vairāk nelabošu, jo no tā nav jēgas, it īpaši tagad, kad jācenšas taupīt. Protams vēl, arī ādas zābakiem ir ne mazums problēmu, taču tās ir sekundāras, jo netraucē pildnīt to pamatfunkciju – pasargāt manas 36 izmēra kājiņas no samirkšanas. Tādēļ mazos melnos puszābakus uz remontu nesīšu kādu laiku, līdz varēšu atļauties nopirkt vēl kādu ādas zābaku pāri. <br />Lai cik triviāli analoģija ar zābakiem arī neizklausītos, cilvēciskajās attiecībās notiek tieši tas pats. Taču dažkārt, kad kājas izmirkušas un iesnas klāt, mēs esam aizmiruši, ka paši šos zābakus izvēlējāmies, neviens taču tos nedz pirkt, nedz vilkt nespieda. Man patīk tā apziņa, ka mums tomēr ir izvēle, tikai galvenais ir izvēlēties pareizo variantu.Liga_Ghttp://www.blogger.com/profile/11250549617438579175noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8283547872184918035.post-27212308684434287912009-10-17T13:53:00.000-07:002009-10-17T13:54:08.086-07:00Šķēle atgriežas politikā. Ko Latvijas vēlētājiem varētu ieteiktu KantsNu jau kādu laciņu mūsu mazās valstiņas plašsaziņas līdzekļus burtiski taranē ziņas, ka Tautas partijas «tēvs» Andris Šķēle atgriežas politikā. Saprotams, arī šoreiz –lai strādātu un izvestu Latviju no krīzes. To pašu valsti, kuras ekonomiku viņš salīdzināja ar krupi, kuru jāmet siltā ūdenī, nevis jāvāra. Šobrīd gan krupis peldas ledus ūdenī un ir sastindzis. Taču pat kārtīgs astotās klases skolēns, kurš mācījies zooloģiju, zina, ka vardes, tostarp, krupji ir abinieki. Tas nozīmē – līdz ko ūdens kļūs siltāks, tā asinis viņa dzīslās sāks atkal riņķot, un pie mēreni siltas temperatūras tas pat sāks kurkstēt tā, ka nedzirdēt to nebūs iespējams. Lai tā notiktu, ūdens ir nedaudz jāpasilda. Un tieši tas ir ministru, deputātu un citu «svarīgo» cilvēku uzdevums. Tieši viņiem ir jāsasilda pavards, no tā uzsils ūdens, un krupis tajā pamodīsies pats. Bakstīt ar koku nevajadzēs. Šeit ir tikai viens jautājums – vai Šķēli vajag laist pie šī pavarda kurināšanas? Jo pastāv risks, ka iekuram domātos zarus šis kungs varētu palikt zem kāda cita, piemēram, sava uzņēmuma pavarda.<br /><br />Melnajiem briļļu rāmjiem kustoties vien, TV raidījumā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns apbalvoja, ka minētais personāžs jau vienreiz mūsu mazo valstiņu no krīzes esot izvedis. Ministra viedokli jau apšaubīt nav jēgas, jo ko gan viņam citu teikt – kā nekā, iespējams tieši pateicoties Šķēlem, viņš ir tur, kur ir un tādas smalkas brilles var atļauties.<br />Šķēle patiesi iespējams ir labākais Latvijas «shēmotājs», tikai nekas neliecina, ka shēmas tiktu bīdītas manā, manas mammas, darba kolēģu un citu Latvijas iedzīvotāju labā. Tas, ka politiskajās reklāmās īsi pirms vēlēšanām viņš būs glīti uzprišināts, un runās skaistus vārdus, vēl nenozīmē, ka tie materializēsies darbos. Bet, atšķirībā no jaunpienācējiem, Šķele politikā ir sabijis tik ilgi, ka par viņu var spiest pēc darbiem, un, lai mēs pēc gada atkal nebūtu pie sasistas siles, bet ar misteru «Kampēju» priekšgalā, vēlētājiem jābalso atbildīgi.<br /><br />Kā raksta Im. Kants «Apgaismība ir iziešana no nepilngadības, kurā cilvēks atrodas savas vainas dēļ. Nepilngadība ir nespēja lietot savu sapratni bez cita vadības.» Viņš kā nepilngadības iemeslus min slinkumu un gļēvumu, un, ja to attiecina uz mūsdienu vidējo vēlētāju, Kants ir trāpījis desmitniekā. Rodas iespaids, ka mēs vairāk ticam solījumiem, kas pirms vēlēšanām birst kā no pārpilnības raga, nekā mazliet piepūlamies un paanalizējam to cilvēku darbu, kuru sejas jau esam redzējuši četrus, astoņus, divpadsmit un astoņpadsmit gadus klīstam pa Saeimu, Ministru kabinetu un Rīgas pili. Arī Šķēli patiesībā var pieskaitīt pie varas gaiteņu mēbelēm, pat ar pamatīgu apdilumu. Tādēļ vērtēt viņu pirms vēlēšanām kā baltu lapu būtu vislielākā tumsonība, ko Latvijas vēlētāji varētu izdarīt, pierādot savu nepilngadību. Un, kā zināms, nepilngadīgajiem vienmēr ir aizbildņi – labāki vai sliktāki. Un esot par aizbilstamo, esam šo cilvēku varā. Taču atšķirībā no adoptēta bērna, mēs, vēlētāji, varam izvēlēties!Liga_Ghttp://www.blogger.com/profile/11250549617438579175noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8283547872184918035.post-74934943601007608402009-09-27T10:13:00.000-07:002009-09-27T10:31:30.316-07:00Esam jaunu vērtību rašanās procesā. Cerams.<meta equiv="Content-Type" content="text/html; charset=utf-8"><meta name="ProgId" content="Word.Document"><meta name="Generator" content="Microsoft Word 12"><meta name="Originator" content="Microsoft Word 12"><link rel="File-List" href="file:///C:%5CUsers%5CLiga%5CAppData%5CLocal%5CTemp%5Cmsohtmlclip1%5C01%5Cclip_filelist.xml"><link rel="themeData" href="file:///C:%5CUsers%5CLiga%5CAppData%5CLocal%5CTemp%5Cmsohtmlclip1%5C01%5Cclip_themedata.thmx"><link rel="colorSchemeMapping" href="file:///C:%5CUsers%5CLiga%5CAppData%5CLocal%5CTemp%5Cmsohtmlclip1%5C01%5Cclip_colorschememapping.xml"><!--[if gte mso 9]><xml> <w:worddocument> <w:view>Normal</w:View> <w:zoom>0</w:Zoom> <w:trackmoves/> <w:trackformatting/> <w:punctuationkerning/> <w:validateagainstschemas/> <w:saveifxmlinvalid>false</w:SaveIfXMLInvalid> <w:ignoremixedcontent>false</w:IgnoreMixedContent> <w:alwaysshowplaceholdertext>false</w:AlwaysShowPlaceholderText> <w:donotpromoteqf/> <w:lidthemeother>EN-US</w:LidThemeOther> <w:lidthemeasian>X-NONE</w:LidThemeAsian> <w:lidthemecomplexscript>X-NONE</w:LidThemeComplexScript> <w:compatibility> <w:breakwrappedtables/> <w:snaptogridincell/> <w:wraptextwithpunct/> <w:useasianbreakrules/> <w:dontgrowautofit/> <w:splitpgbreakandparamark/> <w:dontvertaligncellwithsp/> <w:dontbreakconstrainedforcedtables/> <w:dontvertalignintxbx/> <w:word11kerningpairs/> <w:cachedcolbalance/> </w:Compatibility> <w:browserlevel>MicrosoftInternetExplorer4</w:BrowserLevel> <m:mathpr> <m:mathfont val="Cambria Math"> <m:brkbin val="before"> <m:brkbinsub val="--"> <m:smallfrac val="off"> <m:dispdef/> <m:lmargin val="0"> <m:rmargin val="0"> <m:defjc val="centerGroup"> <m:wrapindent val="1440"> <m:intlim val="subSup"> <m:narylim val="undOvr"> </m:mathPr></w:WordDocument> </xml><![endif]--><!--[if gte mso 9]><xml> <w:latentstyles deflockedstate="false" defunhidewhenused="true" defsemihidden="true" defqformat="false" defpriority="99" latentstylecount="267"> <w:lsdexception locked="false" priority="0" semihidden="false" unhidewhenused="false" qformat="true" name="Normal"> <w:lsdexception locked="false" priority="9" semihidden="false" unhidewhenused="false" qformat="true" name="heading 1"> <w:lsdexception locked="false" priority="9" qformat="true" name="heading 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="9" qformat="true" name="heading 3"> <w:lsdexception locked="false" priority="9" qformat="true" name="heading 4"> <w:lsdexception locked="false" priority="9" qformat="true" name="heading 5"> <w:lsdexception locked="false" priority="9" qformat="true" name="heading 6"> <w:lsdexception locked="false" priority="9" qformat="true" name="heading 7"> <w:lsdexception locked="false" priority="9" qformat="true" name="heading 8"> <w:lsdexception locked="false" priority="9" qformat="true" name="heading 9"> <w:lsdexception locked="false" priority="39" name="toc 1"> <w:lsdexception locked="false" priority="39" name="toc 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="39" name="toc 3"> <w:lsdexception locked="false" priority="39" name="toc 4"> <w:lsdexception locked="false" priority="39" name="toc 5"> <w:lsdexception locked="false" priority="39" name="toc 6"> <w:lsdexception locked="false" priority="39" name="toc 7"> <w:lsdexception locked="false" priority="39" name="toc 8"> <w:lsdexception locked="false" priority="39" name="toc 9"> <w:lsdexception locked="false" priority="35" qformat="true" name="caption"> <w:lsdexception locked="false" priority="10" semihidden="false" unhidewhenused="false" qformat="true" name="Title"> <w:lsdexception locked="false" priority="1" name="Default Paragraph Font"> <w:lsdexception locked="false" priority="11" semihidden="false" unhidewhenused="false" qformat="true" name="Subtitle"> <w:lsdexception locked="false" priority="22" semihidden="false" unhidewhenused="false" qformat="true" name="Strong"> <w:lsdexception locked="false" priority="20" semihidden="false" unhidewhenused="false" qformat="true" name="Emphasis"> <w:lsdexception locked="false" priority="59" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Table Grid"> <w:lsdexception locked="false" unhidewhenused="false" name="Placeholder Text"> <w:lsdexception locked="false" priority="1" semihidden="false" unhidewhenused="false" qformat="true" name="No Spacing"> <w:lsdexception locked="false" priority="60" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light Shading"> <w:lsdexception locked="false" priority="61" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light List"> <w:lsdexception locked="false" priority="62" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light Grid"> <w:lsdexception locked="false" priority="63" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Shading 1"> <w:lsdexception locked="false" priority="64" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Shading 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="65" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium List 1"> <w:lsdexception locked="false" priority="66" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium List 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="67" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 1"> <w:lsdexception locked="false" priority="68" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="69" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 3"> <w:lsdexception locked="false" priority="70" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Dark List"> <w:lsdexception locked="false" priority="71" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful Shading"> <w:lsdexception locked="false" priority="72" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful List"> <w:lsdexception locked="false" priority="73" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful Grid"> <w:lsdexception locked="false" priority="60" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light Shading Accent 1"> <w:lsdexception locked="false" priority="61" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light List Accent 1"> <w:lsdexception locked="false" priority="62" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light Grid Accent 1"> <w:lsdexception locked="false" priority="63" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Shading 1 Accent 1"> <w:lsdexception locked="false" priority="64" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Shading 2 Accent 1"> <w:lsdexception locked="false" priority="65" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium List 1 Accent 1"> <w:lsdexception locked="false" unhidewhenused="false" name="Revision"> <w:lsdexception locked="false" priority="34" semihidden="false" unhidewhenused="false" qformat="true" name="List Paragraph"> <w:lsdexception locked="false" priority="29" semihidden="false" unhidewhenused="false" qformat="true" name="Quote"> <w:lsdexception locked="false" priority="30" semihidden="false" unhidewhenused="false" qformat="true" name="Intense Quote"> <w:lsdexception locked="false" priority="66" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium List 2 Accent 1"> <w:lsdexception locked="false" priority="67" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 1 Accent 1"> <w:lsdexception locked="false" priority="68" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 2 Accent 1"> <w:lsdexception locked="false" priority="69" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 3 Accent 1"> <w:lsdexception locked="false" priority="70" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Dark List Accent 1"> <w:lsdexception locked="false" priority="71" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful Shading Accent 1"> <w:lsdexception locked="false" priority="72" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful List Accent 1"> <w:lsdexception locked="false" priority="73" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful Grid Accent 1"> <w:lsdexception locked="false" priority="60" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light Shading Accent 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="61" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light List Accent 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="62" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light Grid Accent 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="63" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Shading 1 Accent 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="64" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Shading 2 Accent 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="65" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium List 1 Accent 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="66" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium List 2 Accent 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="67" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 1 Accent 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="68" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 2 Accent 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="69" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 3 Accent 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="70" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Dark List Accent 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="71" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful Shading Accent 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="72" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful List Accent 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="73" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful Grid Accent 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="60" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light Shading Accent 3"> <w:lsdexception locked="false" priority="61" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light List Accent 3"> <w:lsdexception locked="false" priority="62" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light Grid Accent 3"> <w:lsdexception locked="false" priority="63" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Shading 1 Accent 3"> <w:lsdexception locked="false" priority="64" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Shading 2 Accent 3"> <w:lsdexception locked="false" priority="65" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium List 1 Accent 3"> <w:lsdexception locked="false" priority="66" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium List 2 Accent 3"> <w:lsdexception locked="false" priority="67" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 1 Accent 3"> <w:lsdexception locked="false" priority="68" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 2 Accent 3"> <w:lsdexception locked="false" priority="69" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 3 Accent 3"> <w:lsdexception locked="false" priority="70" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Dark List Accent 3"> <w:lsdexception locked="false" priority="71" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful Shading Accent 3"> <w:lsdexception locked="false" priority="72" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful List Accent 3"> <w:lsdexception locked="false" priority="73" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful Grid Accent 3"> <w:lsdexception locked="false" priority="60" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light Shading Accent 4"> <w:lsdexception locked="false" priority="61" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light List Accent 4"> <w:lsdexception locked="false" priority="62" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light Grid Accent 4"> <w:lsdexception locked="false" priority="63" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Shading 1 Accent 4"> <w:lsdexception locked="false" priority="64" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Shading 2 Accent 4"> <w:lsdexception locked="false" priority="65" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium List 1 Accent 4"> <w:lsdexception locked="false" priority="66" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium List 2 Accent 4"> <w:lsdexception locked="false" priority="67" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 1 Accent 4"> <w:lsdexception locked="false" priority="68" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 2 Accent 4"> <w:lsdexception locked="false" priority="69" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 3 Accent 4"> <w:lsdexception locked="false" priority="70" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Dark List Accent 4"> <w:lsdexception locked="false" priority="71" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful Shading Accent 4"> <w:lsdexception locked="false" priority="72" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful List Accent 4"> <w:lsdexception locked="false" priority="73" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful Grid Accent 4"> <w:lsdexception locked="false" priority="60" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light Shading Accent 5"> <w:lsdexception locked="false" priority="61" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light List Accent 5"> <w:lsdexception locked="false" priority="62" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light Grid Accent 5"> <w:lsdexception locked="false" priority="63" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Shading 1 Accent 5"> <w:lsdexception locked="false" priority="64" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Shading 2 Accent 5"> <w:lsdexception locked="false" priority="65" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium List 1 Accent 5"> <w:lsdexception locked="false" priority="66" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium List 2 Accent 5"> <w:lsdexception locked="false" priority="67" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 1 Accent 5"> <w:lsdexception locked="false" priority="68" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 2 Accent 5"> <w:lsdexception locked="false" priority="69" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 3 Accent 5"> <w:lsdexception locked="false" priority="70" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Dark List Accent 5"> <w:lsdexception locked="false" priority="71" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful Shading Accent 5"> <w:lsdexception locked="false" priority="72" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful List Accent 5"> <w:lsdexception locked="false" priority="73" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful Grid Accent 5"> <w:lsdexception locked="false" priority="60" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light Shading Accent 6"> <w:lsdexception locked="false" priority="61" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light List Accent 6"> <w:lsdexception locked="false" priority="62" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light Grid Accent 6"> <w:lsdexception locked="false" priority="63" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Shading 1 Accent 6"> <w:lsdexception locked="false" priority="64" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Shading 2 Accent 6"> <w:lsdexception locked="false" priority="65" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium List 1 Accent 6"> <w:lsdexception locked="false" priority="66" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium List 2 Accent 6"> <w:lsdexception locked="false" priority="67" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 1 Accent 6"> <w:lsdexception locked="false" priority="68" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 2 Accent 6"> <w:lsdexception locked="false" priority="69" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 3 Accent 6"> <w:lsdexception locked="false" priority="70" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Dark List Accent 6"> <w:lsdexception locked="false" priority="71" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful Shading Accent 6"> <w:lsdexception locked="false" priority="72" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful List Accent 6"> <w:lsdexception locked="false" priority="73" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful Grid Accent 6"> <w:lsdexception locked="false" priority="19" semihidden="false" unhidewhenused="false" qformat="true" name="Subtle Emphasis"> <w:lsdexception locked="false" priority="21" semihidden="false" unhidewhenused="false" qformat="true" name="Intense Emphasis"> <w:lsdexception locked="false" priority="31" semihidden="false" unhidewhenused="false" qformat="true" name="Subtle Reference"> <w:lsdexception locked="false" priority="32" semihidden="false" unhidewhenused="false" qformat="true" name="Intense Reference"> <w:lsdexception locked="false" priority="33" semihidden="false" unhidewhenused="false" qformat="true" name="Book Title"> <w:lsdexception locked="false" priority="37" name="Bibliography"> <w:lsdexception locked="false" priority="39" qformat="true" name="TOC Heading"> </w:LatentStyles> </xml><![endif]--><style> <!-- /* Font Definitions */ @font-face {font-family:"Cambria Math"; panose-1:2 4 5 3 5 4 6 3 2 4; mso-font-charset:0; mso-generic-font-family:roman; mso-font-pitch:variable; mso-font-signature:-1610611985 1107304683 0 0 159 0;} @font-face {font-family:Calibri; panose-1:2 15 5 2 2 2 4 3 2 4; mso-font-charset:0; mso-generic-font-family:swiss; mso-font-pitch:variable; mso-font-signature:-1610611985 1073750139 0 0 159 0;} /* Style Definitions */ p.MsoNormal, li.MsoNormal, div.MsoNormal {mso-style-unhide:no; mso-style-qformat:yes; mso-style-parent:""; margin-top:0in; margin-right:0in; margin-bottom:10.0pt; margin-left:0in; line-height:115%; mso-pagination:widow-orphan; font-size:12.0pt; mso-bidi-font-size:11.0pt; font-family:"Times New Roman","serif"; mso-fareast-font-family:Calibri;} .MsoChpDefault {mso-style-type:export-only; mso-default-props:yes; font-size:10.0pt; mso-ansi-font-size:10.0pt; mso-bidi-font-size:10.0pt; mso-ascii-font-family:Calibri; mso-fareast-font-family:Calibri; mso-hansi-font-family:Calibri;} @page Section1 {size:8.5in 11.0in; margin:1.0in 1.0in 1.0in 1.0in; mso-header-margin:.5in; mso-footer-margin:.5in; mso-paper-source:0;} div.Section1 {page:Section1;} --> </style><!--[if gte mso 10]> <style> /* Style Definitions */ table.MsoNormalTable {mso-style-name:"Table Normal"; mso-tstyle-rowband-size:0; mso-tstyle-colband-size:0; mso-style-noshow:yes; mso-style-priority:99; mso-style-qformat:yes; mso-style-parent:""; mso-padding-alt:0in 5.4pt 0in 5.4pt; mso-para-margin:0in; mso-para-margin-bottom:.0001pt; mso-pagination:widow-orphan; font-size:11.0pt; font-family:"Calibri","sans-serif"; mso-ascii-font-family:Calibri; mso-ascii-theme-font:minor-latin; mso-fareast-font-family:"Times New Roman"; mso-fareast-theme-font:minor-fareast; mso-hansi-font-family:Calibri; mso-hansi-theme-font:minor-latin; mso-bidi-font-family:"Times New Roman"; mso-bidi-theme-font:minor-bidi;} </style> <![endif]--> <p class="MsoNormal" style="text-align: justify; line-height: 150%;"><span style="" lang="LV">Vispārēja vērtību krīze un neīsta kristīgā morāle, un nevis deflācija vai bezdarbs ir tās lietas, kas visspilgtāk raksturo esošo situāciju. Protams, arī pēdējās divas lietas, tāpat kā vēl citi ekonomiskie un sociālie faktori, ir, to noliegt neviens negrasās. Taču, ja meklējam atbildi uz jautājumu, «kāpēc?» un nemeklējam vainu ASV ekonomikas «burbuļa» plīšanā, kas radīja problēmas Rietumeiropā un pamatīgas nepatikšanas mazajā valstiņā pie Baltijas jūras, bet gan paskatamies tikai uz cilvēkiem, kas mums ir apkārt, daudz kas parādās pavisam citādāk.<o:p></o:p></span></p> <p class="MsoNormal" style="text-align: justify; line-height: 150%;"><span style="" lang="LV">Pirms vairāk kā simts gadiem Fridrihs Nīče, ar skarbas metaforas palīdzību, pirmais pievērsa uzmanību tam, kas patiesībā notiek baznīcās. Nekas nav mainījies arī šodien. Būšana par krietnu kristieti un Dieva kalpu lielākoties nozīmē būt par pauninieku ar desmit somām katrā rokā. Tās līdz augšai piebāztas ar bezjēdzīgiem rituāliem, rožu kroņu ceremonijām, nemaz nerunājot par visu «svēto» vārdu iegaumēšanas, kuru tā sauktajām tradicionālajām konfesijām netrūkst. Ir gan Svētais Augustīns, gan Svētais Pēteris un gan jau arī kādā citā galā ir pa kādam Mihailam ar, kas saprotams, ir nemazāk svēts par citiem. Un tad vēl Dievmāte, kas brauc debesīs. Nav brīnums, ka šajā burzmā vienam nabaga mirstīgam cilvēkam aizmirstās, ka tur pa vidu arī ir tāds Dievs vai Jēzus Kristus. Šeit gan varētu iebilst, ka neba nu visi cilvēki iet uz baznīcu un uzskata sevi par kristiešiem. Taču tik ilgi dzīvojot kultūrā, kurā visas vērtības ir tieši aizgūtas no kristietības un sabiedrībā pat nereti netiek nošķirts, kas ir ar kristietību, un kas tomēr nav saistīts. Līdz ar to mēs visi, gribam vai negribam, esam vairāk vai mazāk ieprogrammēti ar šo vērtību apziņu. Kas to zina, ja kāds atsauktos Fridriha Nīčes aicinājumam pārvērtēt vērtības, kaut kas būtu savādāk, bet šobrīd – kā ir tā, ir. It kā kaut kādas normas pastāv, bet tajā pašā laikā tās tiek pārkāptas bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem. <o:p></o:p></span></p> <p class="MsoNormal" style="text-align: justify; line-height: 150%;"><span style="" lang="LV">Manu pārliecību par bezvērtībām vēl vairāk nostiprināja šī vakara raidījuma «Nekā personīga» sižets par «Parex» bankas pārņemšanu. «Lielie cilvēki» bez jebkādām sirdsapziņas mokām ieguldīja n-tos miljonus šajā iestādē, protams, budžeta un nodokļu maksātāju naudu, lai KĀDS tos aši knaši izņemtu. Tas bija pagājušā gada beigās, bet šovasar nāca sekas. Ļoti smagas. Valsts izdevumi bija jāsamazina par 500 miljoniem latu un tad nu tik grieza – pensionāriem, skolotājiem un visiem tiem, kurus šai valstij būtu jāaizsargā. Nešaubos, ka Godmani, «Nasing Špešal» un citus zvērus murgi nemoka par šiem nedarbiem un Kalvīša kungu ne tik. Lai gan viņu es vēl saprastu, viņam pirmkārt būtu jāuztraucas par lieko svaru, kas labajos gados uzauga tikpat ātri kā inflācija. <o:p></o:p></span></p> <p class="MsoNormal" style="text-align: justify; line-height: 150%;"><span style="" lang="LV">Un tieši šeit arī izpaužas vērtību neesamība un pierādās vien tas, ka daudzus gadsimtus esošās vērtības ir pārstājušas darboties. Nost ar līdzcietību, tā vietā – katrs pa sevi un būt miljonāram, kaut lai pārējie desmit tūkstoši un vēl vairāk tautiešu un netautiešu «sprāgst» badā. Man gribētos zināt, vai šiem cilvēkiem nederdzās savos glaunajos džipos braucot redzēt daudzos ubagus, bomžus un salīkušās večiņas, kurām jāizvēlas, vai nopirkt zāles, mazi vai tomēr labāk samaksāt par apkuri. Bet tādēļ jau laikam radīti arī tonētie stikli, lai braucot jaunākajā X6, nenāktos to visu redzēt. <o:p></o:p></span></p> <p class="MsoNormal" style="text-align: justify; line-height: 150%;"><span style="" lang="LV">Ja es būtu optimiste, es ķertos pie Poruka kā pēdējā salmiņa, jo viņš savā agrīnajā darbā «Nākotnes reliģija» norāda, ka ateisms( kuru man gribētos definēt kā absolūtāko bezvērtību esamību) nav nekas ilgstošs. Tas ir pārejas posms no vienas reliģijas uz otru, un kā zināms, katra reliģija nes līdzi sev arī jaunu skatījumu uz vērtībām. Ja Porukam ir taisnība, tad mums vēl ir cerība.<o:p></o:p></span></p> <input id="gwProxy" type="hidden"><!--Session data--><input onclick="jsCall();" id="jsProxy" type="hidden"><div id="refHTML"></div>Liga_Ghttp://www.blogger.com/profile/11250549617438579175noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-8283547872184918035.post-17093462755299314702008-10-12T12:45:00.000-07:002008-10-12T12:58:27.595-07:00dubultās grāmatvedības morāle..Senie latvieši patiesībā ir bijuši varen apķērīgi un visas lietas par un ap cilvēciskajām attiecībām spējuši ietērpt trāpīgos frazioloģosmos. Pēdējā laikā man bieži nāk prātā" cita acī redz skabargu, bet savā baļķi neredz.." diemžēl arī mūsdienās ir cilvēki, kuriem acis mudž no baļķiem, bet tā vietā viņi drošticamības labad svešās acīs skabargas ar lupu meklē. Nav jau tā, ka kāds ir dikten ļauns un to vien dara, kā svešos kažokos utis meklē, vienkārši dzīve un savstarpējā komunikācija bez otra cilvēka rīcības un iespējamās motivācijas izvērtējuma vienkārši nav iespējama. Taču tik maz ir to cilvēkbērnu, kuri arī sevi spēj tik sīki un gribētos teikt arī objektīvi spēj izanalizēt.Un tajā mirklī rodas arī manis definētā dubultās morāles grāmatvedība. Mēs katrs pats sev esam pats labākais.. būtu dīvaini, ja tā nebūtu.. taču ne par to ir šis stāsts. Tieši tādēļ ir tik grūti arī atzīt savas kļūdas un to, ka nevienmēr "sliktais viņš/a" nelabvēlīgie laikapstākļie un likteņa pirksts ir vainīgi pie tā, kas ar mums notiek. Lai cik tas skarbi arī neizklausītos, visas nedarbu putras lielākoties vāram mēs paši, nevis augstāk minētie iemesli un personas. Taču uz putras izstēbšanu un kļūdu atzīšanu nebūt neesam tik naski. Protams, ka vieglāk ir vainot visus citus savās nedienās, taču ir viens "bet" visticamāk tās arī turpināsies tik ilgi, kamēr mēs neķersimies klāt paši sev un nepapreparēsim savu rīcību kā zem mikroskopa, jo diemžēl, tas ir vienīgais veids kā samazināt iespējamību, ka uzkāpsim uz viena un tā paša grābekļa atkal un atkal. Tas gan nenozīmē, ka vienmēr un visur sevi jākritizē, taču objektīva un veselīga paškritika, kas neaprobežojas ar žēlošanos un citu cilvēku nervu bojāšanu, ar laiku nesīs augļus. Protams, neviens jau nav naivs, lai ticētu tam, ka grābekļi, kam uzkpāpt kādreiz aptrūksies, bet, ja tie katreiz būs citur nomaskējušies, uzduršanās ir saprotama, taču, ja visu laiku notiek kāpšana uz viena un tā paša grābekļa, tad kaut kas nav kārtībā nevis ar vidi, bet gan pašu cilvēku.Liga_Ghttp://www.blogger.com/profile/11250549617438579175noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8283547872184918035.post-50986125148753338202008-06-05T12:56:00.000-07:002008-06-05T12:57:18.764-07:00Grābekļu teorijaLai kā arī mēs necenstos izvairīties, apsolītos "nekad" tomēr kāpjam uz viena un tā paša grābekļa atkal un atkal.Liga_Ghttp://www.blogger.com/profile/11250549617438579175noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8283547872184918035.post-64866691598167349152008-03-23T07:36:00.000-07:002008-03-23T08:08:48.770-07:00Morālā aizsargsistēma<p class="MsoNormal"><span style="line-height: 115%;font-family:";font-size:12;" lang="LV" >Mūsu organisms ir tik pilnīga sistēma, ka tā funkcionēšanas pamatprincipus kā analoģijas var izmantot gandrīz ikvienā situācijā. Domājot, par to, kas tad nosaka mūsu morālo pozīciju, nonācu pie dīvaina salīdzinājuma par grādīgo dzērienu, gremošanas sistēmas un cilvēka morālās pozīcijas kopsakarībām.<br />Pirmo reizi tā pa krietno piedzeroties, deviņiem no desmit ir pamatīgākā vemšana vai citādas ne visai patīkamas sajūtas. Organisms brīdina smadzenes, ka ir saindējies un kaut kas jādara lietas labā! Šāda aizsargreakcija ir tikai normāla, tāpat kā kauns, ja esi rīkojies nepareizi, neētiski utt. Lai cik dīvaini <span style=""> </span>arī neliktos, šīs sajūtas nav nekas slikts, jo parāda, ka cilvēkam ir kaut kādi principi, izpratne par vērtībām un <i style="">pareizas</i> un <i style="">nepareizas</i> rīcības attiecībām. Sliktāk ir tad, ja nav ne mazāko pašpārmetumu, kauna vai sirdsapziņas mokas. Tas ir tāpat kā mazāko paģiru neesamība pēc kārtīga <i style="">kodiena</i>, kas liecina, ka organisms ir pieradis pie indēšanas un vairāk nesignalizē, ka ir slikti!<br />Neviens nav perfekts, un kāja uz nedarbiem paslīd katram. Citam biežāk, citam retāk. Tas ir tikai normāli un piedodami, ja pēc šādiem pasākumiem nosacīti vainīgajam tomēr ir <i style="">morālā vemšana</i> kauna vai citu sajūtu formā. Tādos brīžos ir svarīgi, lai blakus ir kāds, kas palīdz nostāties uz ceļa un turpināt doties pareizajā virzienā. Bet, ja kauna sajūta ir izzudusi, tas vien liecina, ka indivīda morālās sistēmas aizsardzība ir iznīcināta un mirusi. <o:p></o:p></span></p> <p class="MsoNormal"><span style="line-height: 115%;font-family:";font-size:12;" lang="LV" >Šādās situācijās nav vērts tērēt laiku cenšoties to reanimēt, atliek vien pierakstīt nāves iestāšanās laiku. Ciniski, bet nav vērts tērēt laiku un nervus cenšoties atdzīvināt mirušo, ja pat ārsti kādā brīdī atslēdz aparātus un elektrošoka aparātu vairāk neuzlādē. Lai cik tas smagi arī nebūtu, ir jāsaprot, ka tur vairs nekas nav līdzams un ir jādodas tālāk, jo ,iespējams, tieši tajā brīdi palīdzība būs nepieciešama kādam citam. <o:p></o:p></span></p> <p class="MsoNormal"><span style="line-height: 115%;font-family:";font-size:12;" lang="LV" >Morāle: Nav vērts tērēt laiku ar morāli mirušu cilvēku, ja reanimēšanas iespējas ir izsmeltas!</span></p><p class="MsoNormal">Ir muļķīgi cerēt, ka cilvēks kādreiz labosies un kļūs savādāks! Protams, ikviens ir pelnījis otru un pat trešo iespēju, taču ir jāsaprot, kuram to dod un kuram pagriezt muguru un doties tālāk!<br /><span style="line-height: 115%;font-family:";font-size:12;" lang="LV" ><b style=""><o:p></o:p></b></span></p>Liga_Ghttp://www.blogger.com/profile/11250549617438579175noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8283547872184918035.post-46116737565695510212008-01-21T12:01:00.000-08:002008-01-21T12:15:00.251-08:00Mīlestības suģestija!Šķībzobainās britu grupas<span style="font-style: italic;"> Darkness</span> dziesmā jau sīki un smalki tiek iztirzāta mīlestības kā sajūtas tematika. Nē,tā nav gaudulīga balāde iz sērijas" tu mani pameti, mirstu nost!" bet par mīlestību kā sajūtu, kuru var kontrolēt un interpetēt!<br />Un taisnība jau vien ir tajā štellē!Man liekas arvien mazāk cilvēku pakļaujas aklai sajūtai un jūtu ķīmijai... lielākā daļa smalki izfunktierē. Es nedomāju aprēķinu, <span style="font-style: italic;">kas man no tā atleks un vai man būs izdevīgi.</span>.. bet... vai mēs saderam intelektuāli, fiziski un tā pa sīkumam tiek likta iespējamā attiecību mozaīka, aizmirstot ka tā ir tikai iespējamā vērsija un aiz matiem pievilkta interpetācija.<br />Tas līdzinās sagrieztas bildes likšanai kopā, taču mūsidenu modernismā pastāv simtiem interpetāciju, tāpēc galvai blakus var būt kājas Pikaso manierē!<br />Bet kur izpaužas suģestija? Elementāri - funktierēšanas procesā - tātad visu laiku. Mēs paši kļūstam par sevis apvārdotājiem un ja tas ir izdevies, galu galā sākam ticēt tam, uztverot to kā īstenību, nevis mākslīgi sakonstruētu realitāti! Protams, mums vēl ir draugi, radi un kaimiņi, kas nodarbojas tieši ar to pašu. Tāpat kā profesionāli s.a. speciālisti vai reklāmas triku meitstari, viņi mums iesmērē ideju..."mans liekas viņš/viņa tev ir piemērots/a, jums kopā būs labi...utt."<br />ja šie vārdi izskan jau tā šaubu periodā, notikumu attīstība kļūst sasodīti paredzama...<br />paradoksālākais ir tas, ka mēs sakonstruējam realitāti, kurā citam ir jādzīvo. it kā labu gribēdami nodaram īstāko kaitniecību!Liga_Ghttp://www.blogger.com/profile/11250549617438579175noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8283547872184918035.post-56693340415155535992008-01-21T11:27:00.000-08:002009-03-09T13:37:16.702-07:00Pseido suicīda aisbergs!Šodien tika pielikts lielais punkts manai pseido suicīda(latviski - pašievainošanās) epopejai, kas izpaudās kā radošais kursa darbs univeristatē!Domājot par pašievainošanās veidiem nonācu pie pavisam ērmota secinājuma - emocionālās sāpēs var transformēt ne tikai fiziskajās, bet cita veida emocionālajās, kas izpaužas kā pašterors. Šī procesa ilustrēšanai man uzreiz nāk prātā mans mājas virtuves kombainis ar trīšžuburaino angļu vadu. Lai iespraustu mūsu necilajos divžuburu kontaktos, nepieviešams kontakta pārveidotājs - uzparikte, kas savieno divas līdz tam nesavienojamas lietas. Enerģija, jauda utt. no tā nemainās.<br />Salīdzinājums gaužām triviāls un vienkāršs, taču tikpat labi iederas arī pašterora skaidrojumā. Tāpat kā virtuves uzparikte darbojas ar tikpat lielu jaudu pateicoties modīgajam kontaktu pārveidotājam, tāpat arī pašmocīšanas process atbilst visiem standartiem, ja fizisko sāpju vietā tiek radītas citas sugas emocionālās sāpes. Ciniski izsakoties - lai viss notiktu pēc pilnas programmas, nav nepieciešams graizīt rokas!<br />Un nu pie procesa! Kā tas notiek? Pavisam vienkārši! Psiholoģiskās ciešanas, neveiksmes attiecībās ar citiem cilvēkiem tāpat agresijas veidā tiek vērstas pret sevi, taču šoreiz nevis ar šķēru palīdzību, bet pašsteroru, kas izpaužas kā sevis noniecināšana, nemitīga kritizēšana un zināma tīksmināšanās par to. Ieskaidrošanai, ka esi neveiksminieks un vispār pēdējā niecība ir tikpat postošas sekas kā fiziskai sevis ievainošanai. Iespējams, atklāju vēlreiz divriteni.. bet arī tā gadās, jo nav nekā jauna šajā pasaulē. Visu saista neredzamas saites, shēmas un analoģijas.<br />Visām lietām vajag nobeigumu, ieteikumus un ieteikumus kā to novērst! Šoreiz tā nebūs, jo man nav ne jausmas un uz omīšu brīnumzālīlīšu iedarbību ar nav ko cerēt! Un kamēr brīnumliedzeklis nav atrasts, es un vēl daudzi citi cilvēki turpināsim šo pseido suicīda spēlīti aizberga apakšalā. Kāpēc tieši apakšgalā? Jo sagraizītās rokas tāpat kā aisberga virsledus daļu var pamanīt jau iztālēm un aši knaši izdomāt rīcības plānu. Zemledus daļu ir samanīt daudz grūtāk, nereti par neiespējami, tāpēc arī ašais knašais rīcības plāns...........................<br />Ak!Liga_Ghttp://www.blogger.com/profile/11250549617438579175noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8283547872184918035.post-17726368183853802702008-01-18T03:28:00.001-08:002008-01-18T03:39:37.470-08:00Trioleta sinapsesTriolets!<br />Man ļoti patīk šis vārds, kā tas skan.<br />Atzīšos, ka tā nozīmi pat īsti neatceros, jo literatūras stundās vairāk ģenerēju savas idejas nekā sekoju līdzi notiekošajam. Labi, nav jau centralizētais eksāmens... tāpēc varu vien piedāvāt savu versiju par tēmu.<br />Trio - tātad trīs cilvēki. Otro salikteņa daļu varētu interpretēt kā visu iesaistīto savsatrpējās attiecības, kuras ir trioleta nervu sistēma. Taču jautājums nav par struktūru, bet savienojuma vietām(sinapsēm). No to stipruma atkarīgs tas, cik ilgi triolets varēs pastāvēt kā viens veselums. Ja nespēs, vājākais posms sairs un no trioleta pari vien paliks gara desa:) Šajā gadījumā viss būs atkarīgs no vidusposma - cik prasmīgi viņš spēs saturēt <span style="font-style: italic;">desas struktūru </span>kopā. Tā ir atbildība! Nopietna atbildība!Liga_Ghttp://www.blogger.com/profile/11250549617438579175noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8283547872184918035.post-56510894902100802492007-12-28T12:29:00.000-08:002008-01-18T03:42:58.344-08:00Dievs kā prece!Domājot par svītru kodiem uz precēm un uzbāzīgajām reklāmām, saistībā ar Latvijas politikā notiekošo, man rodas tikai viens secinājums. Šajā pasaulē viss ir pērkams un pārdodams. Agrāk man likās, ka tikai gandrīz. Nu es tā vairs nedomāju, jo vārds " gandrīz" izjauc esošās situācijas atspoguļojumu.<br />Ir pretīgi apzināties, ka pat tādas svētas vērtības kā Dievs un Bībeles saturs ir iekļuvuši lielajos komercijas džungļos.<br />Protams, "lieliskā" katoļu baznīca un vēlāk arī cita veida un nosaukumu institūcijas pieprakstizējās veikli iejaukties laicīgajā varā, lai nokostu kārtīgu kumosu. Un tajā brīdi visiem svētuļiem ir iestājusies " īslaicīgā amnēzija" un kristietības propogandētās vērtības un Bībeles norādījumi "netiekties pēc laicīgās varas un mantas" tā arī paliek kā mazi, melni burtiņi Lielajā grāmatā.<br />Bet ko tur par pagātni, jo viss plūst un mainās. Tāpēc arī reliģija pielāgojas. Par " Jauno Paaudzi" vispār klusēšu...bet tas, ka Dievs tiek izmantots kā pērkama vērtība man, pat kā nekristietei derdzas.<br />Tātad, kur šī komercija parādās? ļoti vienkārši - saukļos "Mācītāju partija", kas aizstāvēs kristīgās vērtības. Skaisti jau ir redzēt tik ierastās politiskās figūras pirmsvēlēšanu laikā ar kucēna acīm šiverējoties pa baznīcu. Vēlēšanas pagāja,sievas pie silikona krūtīm tika un kādi vairs tur mācītāji! Nu lieliskajai mācītāju partijai( Kurš gan tajā partijā ir mācītājs???) ir lielais pofig uz sabiedrības vēlmēm. kaut gan, tā jau ir mazākā bēda( šajā stāstā, nevis kopumā) viņi savā priekšvēlēšanu kampaņā izmantoja Dievu, Bībeli un visas kristietības vērtības, tātad komercializēja tās. Ja viņi pēc šiem principiem nestrādā, tātad tas bija tikai reklāmas triks. Tātad, Dievs ir bijis reklāmas triks! Vai nav absurdi?<br />Man vienkārši metas nelabi no domas, ka vēl kādu laiku būs jāskatās uz tā saucamā mācītāja Baštika liekulīgo seju. Ak, kā gribētos pajautāt, kur tad izčabēja pirmsvēlēšanu laikā dotie solījumi, Dievs un kristietības vērtību propoganda kā arī solījumi veidot godīgu politiku tāpat izčabēja?<br />Tas nav ciniski, bet man patiesi ir žēl Dieva, jo viņš ir kļuvis par komerciālu preci...<br />vai tas nav par daudz?Liga_Ghttp://www.blogger.com/profile/11250549617438579175noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8283547872184918035.post-52358212810866630102007-12-01T04:41:00.000-08:002007-12-01T04:42:32.309-08:00Nekrofīlija mūsdienu cilvēka gaumē!Vārds nekrofīlija lielākajai daļai cilvēku neprasīs paskaidrojumus un izkaidrojumus.<br />Šis mīlestības veids tiek definēts kā patoloģija un psihiska novirze. Tad jau arī pārmērīgā vēlme un pārmērīgā mīlestība pret lietām ir nekas cits kā nekrofīlijas izpausme.<br />Kā nekā ir kāda daļa cilvēku( visbiežāk gan tās ir sievietes nevis vīrieši), kas neveido attiecības ar otru cilvēku, bet viņa bankas kontu, mašīnu un stilīgo dzīvokli. Lietu īpašnieks ir tikai vidutājs starp lietām un civēku. Tiesa gan šādus cilvēkus mēs saucam par veiksminiekiem un aprēķinātājiem. Taisnība jau vien ir, taču aprēķina pamatā ir slimīgā tieksme pēc lietām.Liga_Ghttp://www.blogger.com/profile/11250549617438579175noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8283547872184918035.post-48321256930485112192007-11-21T11:53:00.000-08:002007-11-21T11:54:28.836-08:00Lietas un lietotāja savstarpējās attiecībasIeejot veikalā, lielākā daļa nolūko lietu un tad izdomā, vai var to atļauties. Svarīgs aspekts ir nepieciešamas un praktiskā pielietojuma koeficents.<br />Tās regulāra izmantošana attiecīgajās situācijās liekas tik normāla un ikdienišķa darbība.<br />Iespējams, ka tehnoloģisko inovāciju un citu brīnumu iespaidoti cilvēki viens otru sāk uzskatīt par lietām, kuras visbiežāk var ieslēgt ar zaļo, bet izslēgt ar sarkano podziņu, dibinot vienvirziena komunikāciju, kas balstīta uz dažādiem "ērtības" apsvērumiem.Protams, ir jau labi, ka blakus ir runājoša mašīna, pret kuru var apieties kā pagadās. Šeit gan der iestarpināt atziņu par mainības principu. To varētu definēt kā varbūtības teorijas un bumeranga efekta hibrīdu jeb krustojuma rezultātu. Citiem vārdiem sakot, neilgā laika sprīdī lieta var kļūt par lietotāju un otrādāk. Lai cik tas arī skarbi neizklausītos, bet šī lomu maiņa ir pat veselīga, jo kā jau cilvēki bieži uzsver" katrs jau mācās no savām kļūdām un pieredzes"<br />Otra cilvēka uzskatīšana par lietu un noderīgu priekšmetu ir augstākā egoisma izpausme.Liga_Ghttp://www.blogger.com/profile/11250549617438579175noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8283547872184918035.post-27453164715844678392007-11-21T02:38:00.000-08:002007-11-21T11:01:20.175-08:00Nav viegli būt cilvēkam!Man ļoti patīk cilvēkus saukt par sociāliem dzīvniekiem, pašķobot nedaudz Aristoteļa definīciju. Bet lai jau paliek Aristotelis, Platons un Svētais Augustīns. Kāpēc cilvēks ir sociāla būtne? Jo par spīti spējai eksistēt vienatnē, viņš tomēr labprātāk izvēlas sabiedrību un komunikāciju ar citiem savas sugas indivīdiem.<br />Tieši šajā vietā arī sākas visas ķibeles, jo jautājums" kā komunicēt un konstruēt attiecības" ir palicis neatrisināts no cilvēces pirmssākumiem. (kaut gan maz ticams, ka alu cilvēku tas uztrauca, taču neiegrimsim sīkumainībā:) ) Noteiktas formulas, pēc kurām vadīties ir tikai fizikā, matemātikā un nelielā īpatsvarā arī ķīmijā, jo tur daudz ko nosaka vielas daudzums, koncentrētība, katalizātora klātbūtne utt. bet ne jau par to ir šis stāsts.<br />Nav vienotas formulas, kā sekmēt un uzlabot komunikāciju, jo viss ir relatīvs un interpetējams, īsāk sakot, subjektīvs.<br />It kā jau liekas - nu kādas problēmas, atliek tikai klausīties, ko otrs runā un izdarīt dažāda veida un rakstura secinājumus. Taču cilvēki ir tik sasodīti sarežģitas būtnes, ka viņiem nepietiek ar verbālajiem un neverbālajiem kodiem un to dekodēšanu. Tam visam pa vidu tiek meklēti zemteksti, iespējamie mērķi un nolūki. Nav brīnums, ka cilvēka smadzenes pat 21. gadsimtā ir neizpētītā zona. Tur notiek tādi procesi, kurus tik vienkārši nav iespējams izskaidrot. Cilvēki ir sarežģītas būtnes, tāpēc arī attiecības ar sev līdzīgajiem mums ir īsta šķēršļu josla, kuru pārvarēt ne kuram katram izdodas. Ne velti pat komunikablākie sirdī ir vientuļi kā jūras vēzīši. Kā nekā, no virspusējas komunikācijas neviens baudu negūst.Liga_Ghttp://www.blogger.com/profile/11250549617438579175noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8283547872184918035.post-1443184800465648752007-11-21T02:05:00.000-08:002007-12-01T04:49:35.701-08:00Mediju elkdievībaMani pēdējā laikā nomāc daudz un dažādi filozofiska rakstura jautājumi. Viens no tiem ir manis pašas formulētais jēdziens un tajā ietvertā darbība, kuru definēju kā mediju elkdievību. Tieši mēs, žurnālisti, redaktori un citi ar informācijas apstrādi saistītie cilvēki paceļam dažus cilvēkus "augstāk par sevi", savu klausītāju, lasītāju un skatītāju.<br />Pavērojot ziņas, nav jābūt īpaši apdāvinātam matemātriķim, lai aprēķinātu zināmo cilvēku dominanci žurnalistikas produktos . Žurnālisti atspērušies citē politiķu(viņu PR cilvēku izdomātos tekstus) pat ja tie ir bezsaturīgi, jo galvenais taču ir atsaukšanās uz autoritāti. Kalvītis var tikai pašķobīties un žurnālisti to izmantos. Kaut gan kāds zemāka ranga cilvēks paudīs kaut ko patiesi sakarīgu. Viņam tikt mēdiju dienaskārtībā ir ļoti grūti, jo viņu taču var nezināt.Īsāk sakot, galvenais, lai esi slavens, zināšanas konkrētajā jomā nav nepieciešamas.<br />Tad atliek tikai viens jautājums, kas ir svarīgāks - saturs vai cilvēks?<br />Ja politiķu, tiesnešu un ierēdņu gozēšanās medijos ir vēl attaisnojama ar to, ka viņi ietekmē sabiedrības dienaskrātību, bet ko manā, kā parasta ierindas cilvēka, dzīvē maina fakts, ka kāda tā saucamā slavenība skolā špikoja tā vai savādāk?<br />Šis viennozīmīgi ir akmens žurnālu dārziņā, jo tieši šie mediji visvairāk tiražē atšķirību" mēs - viņi!" Jauniešu žurnālos atsaukšanās uz tā saucamājām Latvijas slavenībām ir obligāta. Bet nafig? Lai neattīstītā personība censtos līdzināties "slavenajiem un populārajiem". bet kas ir viņi un kas mēs - parastie ierindas pilsoņi un neplisoņi? Nevienu gan uzšķērdusi neesmu, taču esmu pārliecināta, ka viņiem tāpat kā mums asinis ir sarkanas, ir aknas un nieres un citi orgāni. tad kādēļ mediji viņus paaugstina kā tādus pārcilvēkus un etalonus?<br />Cilvēkam, manuprāt, ir jāattīsta sava personība, nevis jācenšas klonēt Parisa vai Britnija. Tādēļ mūsu(žurnālistu)uzdevums ir veicināt katra cilvēka individualitātes attīstīšanu, savu stiprāko pušu un talantu apzināšana, nevs nonstopā jāreklāmē dziedātāji, mūziķi un tie, kas vienkārši jūtas anormāli slaveni, jo plātījuši muti virs fonogrammas šovā " Divas zvaigznes" vai šķībo dziedāšanu nomākuši ar plikumiem šovā " Dziedi ar zvaigzni"<br />Vai šis dalījums slavenie un parastie nav elkdievības izlausmes forma,kurā masu mediji ir tikuši pie uzkatu tiražētāju un izplātītāju lomas?Liga_Ghttp://www.blogger.com/profile/11250549617438579175noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8283547872184918035.post-25408814619532706472007-11-03T14:55:00.000-07:002007-12-01T04:58:20.240-08:00Zviļņu teorija!Laiks nepielūdzami iet uz priekšu ik pa sekundei vien. Vienā mirklī dzīve var mainīties līdz nepazīšanai. Atsaucoties uz daudzu nīsto evolūcijas teoriju, man gribētos citēt šo frāzi <span style="font-style: italic;">Izdzīvos, kas pielāgosies! </span>atkal un atkal. Ne jau tāpēc, ka vienā no daudzajiem smadzeņu centriem man kaut kas aizgājis īssavienojuma režīmā. Tā vienkārši ir skarbā realitāte un pasaules kārtība.<br />Tāpat kā Pavlova sunītis ātri saprata gaismiņas un ēdiena saistību, arī mēs pārāk ātri pierodam. Cilvēki ir sociālas būtnes, kas bieži vien cieš no pieraduma sindroma. Mums pārlieku patīk jau zināmais un izzinātais. Šis sajūtas līdzinās sēdēšanai mīkstā un jau iesildītā zvilnī. Tāpēc ir tik grūti saņemties un piecelties no tā, lai meklētu ko labāku pat tad, kad <span>vecajam</span><span style="font-style: italic;"> cīņu biedram</span> jau atsperes duras dibenā. Mēs purpinam, bet tāpat neceļamies, lai dotos kā labāka meklējumos.<br />Taču stāsts jau nav par zvilni, bet par cilvēkiem, kuri nespēj pieņemt izmaiņas. Dzīve dažreiz ir tik ciniska maita, ka nostāda mūs, mazos nabadziņus, neciešamā situācijā. Uz spēlēs ir likti savi un apkārējo nervi. Man žēl, ka mēs nemīlam sevi pat tiktāl, lai saudzētu tieši tās šūnu grupas, kas ir visjūtīgākās, respektīvi neironus.<br />Ir tik ērti pieķerties vienam cilvēkam, uzlikt tumšas saulesbrilles un ieciklēties uz vienu konkretu attiecību definīciju, ignorējot izmaiņas. It kā liekas, nu kādas problēmas, dzīvo kā <span style="font-style: italic;">Miera un pieticības zemē</span>. Atrodi pāris cilvēkus un ieciklējies uz mūsu labajām attiecībām un dzīvo zaļi. Lai būtu interesantāk, tā tās lietiņas nenotiek. Cilvēki mainās, līdz ar to arī prioritātes un dzīves mērķi utt. !<br />Pienāk brīdis, kad atsperes dibenu sāk durstīt neciešami, tāpēc sliešanās augšā ir tikai izdzīvošanas jautājums.<br />Attiecinot to uz cilvēkiem: ir tikai divi kategoriski risinājumi. a) pielāgojies un transformējot attiecības. (pēc liktenīgiem pavērsieniem nevajag censties mākslīgi atgūt attiecību iepriekšējo kvalitāti. tā vietā veidot jaunu). B) pagriezt muguru! Pasaulē ir aptuveni 6 miljardi mūsu( tiesa gan ķīniešu, indiešu un citu šāda paveida cilvēku ir vairāk)<br />Seši ar deviņām nullēm, manuprāt, ir pietiekami iespaidīgs skaitlis, lai dotos kā labāka meklējumos.<br />Visticmāk jaunais zvilnis spēs aizvietot iepriešējo <span style="font-style: italic;">.</span>Iespējams būs pat labāks:) visticamāk, jo no kļūdām mācās.<br />Un vispār - ja kādam radājs jautājumi, kapēc zvilnis - tāpēc, ka pozitīvas attiecības ir ērtas un izdevīgas, lai kā mums nepatiktu to atzīt. Ja tie būtu mani aklie pieņēmumi, mēs visi kultos pa dzīvi kā vēzīši vientuļnieki pa bentosu un būtu anormāli apmierināti ar savu un tikai savu sabiedrību;)Liga_Ghttp://www.blogger.com/profile/11250549617438579175noreply@blogger.com0